24.1 C
Nador
Ssebt 27 Yulyu 2024

Aẓwar n tayri, tamezgunt n Arjouni

Yura-t: Hammou Bouchkhar

assmsus n tudrt, itkk x agar nna tẓẓun winin itbaban s tlufa, afad ad ggirn middn xas i tlufa, d uwrik itkkrn s twuri yu, iraḥ at ig ummjbr, nna tbaṭm a takzm agis, is xas la ittujbr, ur igi utmzirt, ha yiwṭ ad isti aqrru nns idis n tnbaṭ, bar tanbaṭ s ixf nns, allig idmu la yiwi d tinml d tussna, da ittu is akk mag ttujbrn ur yujir afrur nna ra ad zrin middn g tndut.

Winin nbṭnin g tmurt, tili asn tɣrit g ufus, allig d asn taws g uḥwws n tmurt, urrin d imdrrutn imuẓaẓ, xas nihni  d imdrrutn ɣr illa uzrf issawl s uqmu nnsn, is xas itkks timizar i ayt babnns  « nnix ak, iɣrman inn grix tn g ufus inu » (tas. 13) day ggin twsatin min acal x ra ad ddun, nɣd aman ar ad sun.

Manig tufit  tanbaṭ tssawal agd usgd, akz is la myawaln, afad ad swhnen tukrṭa n tudrt ṭṭfn middn ; agrram ur iffir aws nns i bu tɣrit, da isti t am wn ibaṭn i tnbaṭ, ha irtu ad yamu g tnbaṭ, km ur t itzwar ɣr tutmt, nna ɣr ityuzn, at yawl i ixf nns, da iqqrṭ as aṭu g ict n titi.

Inidi iṭnin s ntakz agrram, ffir n wn s itaws i tnbaṭ, am wn ifsa s tḥnsrt, ur as izri usqsi g rrub, maca nta ikkr d x usamum usmmam nɣd « iẓmi n tiyni » (tas. 115 ).

anlli n usun, mqqar tiwṭ tmlila middn akk, itɣima yuɣ nẓaẓit, waxxa tssiwṭ it ɣr umsnɣa (tas. 23), nna ra ad ig daha, ak ad ikks aṭcur, d allig ur illi umsasa yif unɣal n iẓuɣan itflufuln g iẓuran, ak ad izri ɣr tzdgi.

« amzgun agdudan, d amzgun iflsn s uggid »

(Barthes. R. Ecrits sur le théâtre, 114.) nna illan idis n ḍsart, daha lwacun yiwi urar, xas nihni illa ugrram la iḥṭa aḥidus ssilin, is ukin s trsṭ nna d yulin zgs, allig sɣuyyn : kks d abrnus dg tzdmt iẓẓan, irsṭ.

ict n tmunt d tdukli ag smunen awtul d tifsa, x ubrid n tayri tarumit, nna xf inziz unaẓur mɣni, nna ur ibṭṭan al tn smzarayn ismṭal, d tifsa ntat : al yawi bu itran ulawn ixsin. awtul nna xf isɣuy ugrram, irar d xfs : ur xfnx tggn ‘ikarifn, hat ur nenni ad tn nadj’, d ubrid u ay tuɣ tmzgunt n taysi. Amzruy n msnɣiwt yukz imzdɣ zik, zg may rẓmn i tiddi uḥidus nnsn, ak ad aɣn abrid n tkwwazt, a ur d iwin ibddi, is ayn gin imɣarn, ikkin wahli, ag allig smɣin imuẓaẓ xas ak ad ghzn may gin it babatsn ; da izdi urwas (tas. 29), is suln ssrsn tanbaṭ g ifassn n wini id yiwṭn ɣr tmurt, day tugi a taɣul s ufus n utmazirt, nna itutcn addur i tmurt as zrin imzwura ; uma imzdaɣ nna ittun addur, llan ggutn g lqnut n tnbaṭ, maca ulin gin win iṭnin, s uhiṭur nna ḥlsn d arraz x tkkrṭa nnsn i iẓuran.

Annjla imɣr, da izri zg imɣarn ɣr tarwa akk, d qqaḥ nnsn tettrn ilḥarsn asn afn ca s frrun imnɣi itettn zg uksum n middn, d tɣwwaɣr taɣ am wafa, ur txs a tɛnq xlas, d umɣar ittr injda : utat ax ca n tnbaṭ (tas. 30) ; imḥarsn ufin iɣrman la dbbn, ha idirn s tnbṭin nnsn n ass s ass, xsx asggas s usggas, akud xf ur ssgunfan, ak ad alsn asttuy n umɣar nna ra innhn askkin n imzdaɣ taɣzi usggas.

akk n ayt usun, ffir ma ra yaɣul iɣrm itgguni wn ittasan, ak ad tn issbṭa, idj ffir n idj, s twala ɣr wacal (tas. 32), [awd ntta ad t id ngr s akal]. ayu illa itwals, zg wkud ukccum n imḥarsn, xf ibdd uxldun nna yurin xfsn is zmrn ad rẓn taddart, ak ad asin inyan x ssrusan aḥwir g ra d ssnun askkif, d imir kkrn ad ddun, iqqim xas iɣɣd g wansa ; d usqsi iɣzin atrs, d at ig : milmi ar ad tmun tnbaṭ i utmurt g ufus, ur d i wn igrin « aṭar d ufus nns xf tmizar ddx » (tas. 35), km nsll i wawal n amyas.

g uzṭṭa n tayri d baḍaḍ, ur illi uṭrrḥ ;  imir n tummrt agd umdaz tiwi t, ur tgguni ad iɣzif, tagut d as tɣms g ict n titi, day taɣul tayri d azwar. taysa d amayas d ad ẓwan zg taṭsa ɣr tiksaṭ, is izrfan n iɣrm ur zzrin i ugwwal ad issurf ɣr ujmmaṭ g izdɣ umddakl.  tizi yu issn amayas is « middn n wakud  a bddn aha mgal taṭfi d timmrɣt » (tas. 42) ; agrram issiwṭn awal i umɣar 3, iml as i tmirit illan jar taysa d amayas, tgu « yat tɣawsa ur ak iẓiln… », d nta illa ittawg x uzrf yufu zzat as ; azrf ig ur yaws i tudrt a tinim, ur inni ad iṭṭf aswir n uzrf, d ujar n uyn, km ikkr xas ad izuzzr, iqqn ad ittusrs ula arwas nns.

tanbaṭ g tmura uḥnsr, ur ttusi ak ad tsmun, bar i usmzaray n imɣarn, da ifsus xfs usrs n uṭar xfsn ; amnzaɣ ikkrn x tmurt tagrawant, illan jar n sin isunen, yufu abṭṭa nns s ubṭṭa nns g ufus n wn rzin ad ifuka jaratsn, ikks asnt, da issyaf dgs ansa i ismṭal, g ixs ad imṭl umas ; xas nta bṭṭu yu igr it umɣar rbbujan (tas. 55), is yukz dgs xas tikrṭa ; day g wansa ad myawayn, ak ur itffɣ ubṭṭiḥ n wacal. tibaṭin nnsn, aɣuln tmssɣzan ha ssyifn bṭṭu n tkrṭa is yif,  ha iɣuda, wala yaɣul asn wacal nnsn.

Km ugu umzgun idj n yili zg tudrt, hat iskkinen tggurn am g tudrt n ku yass, g taɣuln middn ɣr iwaliwn n wahwa ; g tmzgunt nnx, tlla  taysa tmrara agd amayas x txndllas n ugrram, d imir g qqaln ɣr ubrid, annayn t idda d, d amayas inna : bdr aydi tasit tamɛraṭ (tas. 59) ; inzi d awal n wahwa, itddr g walsiwn n middn, manig it id yiwi wawal, xa itmɣi, am makka ra issiwl ugrram : imik s imik ag ikccm ulɣm agdur (tas. 14), ibaṭn ad isnyuddu tussna n ulhaṭ d ujmmṭ n mag ufu zzat as ; mgal n tussna yu,  tlla tn itcatn xas x idj umur, s umata g wakud n tassast : mk ur d ttiwi udi, tawi d aɣu (tas. 8) ; amzgun ibaṭ ad issnbju cigan n tslyiwin, mqqar nɣln dgs ur nnin ad ngin, day taft dgs inzi, ula izli, d ikrusn nna ra ad yaɣn aggid g tudrt mrra.

Abrid ɣr tnzbayt, illa xas s uḥrrf n tmkḥlin, d nta ur tnni a tili tnzbayt tdus, km ur as tlli tussut n tussna, afad ad inẓi yidj, is waxxa irrẓ, iqqn a tturcm g wallaɣ, ak ur ttusfaṭ s zrabit.

« amzgun d idj ugraw manig ttasin iwdan n ugdud g twakit s wasurs nnsn ha mraran ibɣurn nnsn »

(le spectateur émancipé, tas. 12) ; agd lqrṭ n tmzgunt, n mass arjawi, d ad naf taysa d tirslt imqqurn g turart u id yulin x tfica tsmras tnbaṭ g usnyuddu n tgdudt. ayn t issiwṭn, a tkk abrid n tnzbayt, s umsawaṭ agd winin akk mi tẓil ad mzarayn d ikurdan ihddan s tiddas g tmurt, day tlla tggur xas g wamum nns..

g umzwaru llan ismunen, ɛad middn ar as yaɣn idis, tili tamunt, ak ad ffɣn zg tassast ɣr tn tiwi txdllast, am tn illan jar ummjbr imyawaln agd ugrram/ṭalb, walaynni illa umussu itnkmin, ak ad iẓwa ɣr tgrawla, s tamunt n iɣilawn d tiɛurrma (tas. 62), allig imtn ma xf mraran, day qqrṭn asɣun ur igin ansa i waddur d tlelli.

Timaynutin

C.Andic
C.Andic
Chahid Andich

Fser-itt